Neiroloģija – “smadzeņu uzlabojumi”

Pirms 20 gadiem zinātnieki uzskatīja, ka pēc bērnības smadzenes vairs nemainās un tikai zaudē nervu šūnas novecošanas dēļ. Mūsdienās ir zināms, ka, cilvēkam mācoties un pielāgojoties videi, smadzenes nepārtraukti mainās visas dzīves laikā.

Zinātnieki saka, ka brīdī, kad mēs apzināmies kādu darbību, mūsu smadzenēs tā jau ir veikta. Tas nozīmē, ka smadzenes, nevis apziņa, kontrolē mūsu rīcību un apziņa ir tikai veids, ka smadzenes paskaidro savu rīcību.

Meklējot saistību starp uzvedību un smadzeņu anatomiju vai bioloģiju, zinātnieki atklāja, ka 21 personai ar „nesabiedrisku uzvedību” bija vidēji par 11% mazāka smadzeņu daļa.

Pētot dzīvnieku uzvedību, piemēram, atkarību, agresiju un vecāku uzvedību, zinātnieki atklāja, ka to var mainīt, izmantojot zāles. Daži no šiem pētījumiem jau ir attiecināti uz cilvēkiem.

Cilvēki, kas cieš no Parkinsona slimības, nevar labi kontrolēt savas kustības. To izraisa smadzeņu šūnu atmiršana tajā smadzeņu daļā, kas kontrolē kustības. Ir pieejamas zāles pret Parkinsona slimību, bet daudziem pret tām izveidojas noturība.

Dziļas iedarbības smadzeņu stimulatorus izmanto, lai ārstētu Parkinsona slimību un citus kustību traucējumus. Šobrīd pārbauda to pielietojumu psihisku traucējumu ārstniecībā, piemēram, depresijas vai uzmācīgu spaidu traucējumu ārstēšanā.

Parkinsona slimība ir labs cilmes šūnu terapijas kandidāts, jo bojātā smadzeņu daļa ir neliela un viegli atrodama. Bojāto šūnu nomaiņa, izmantojot cilmes šūnas, var atvieglot vai pat izārstēt šo slimību.

Laika posmā no 1930. līdz 1950. gadam, šizofrēnijas slimniekus ārstēja izņemot priekšējo smadzeņu daļu, tādējādi neatgriezeniski mainot viņu personību. Mūsdienu dziļas iedarbības smadzeņu stimulanti darbojas daudz precīzāk un to iedarbība nav neatgriezeniska.

Šķiet, ka, izmantojot TMS, cilvēkam iespējams uzlabot atmiņu un spriestspējas, mazināt spēcīga noguruma sekas vai iemācīt kādu jaunu prasmi.

Vai, aprakstot ar medicīnu nesaistītus sarežģījumus, kā medicīniskas vai psiholoģiskas problēmas, tiek veicināta ārstniecība, izmantojot recepšu medikamentus?

Ar zāļu palīdzību var padarīt cilvēkus „labākus nekā pārējos”. Ir pieejamas zāles, kas uzlabo garastāvokli, atmiņu, prāta spējas, kā arī svarīgas funkcijas, piemēram, miegu, apetīti un seksu.

Daudz drošāki par agrāk pieejamajiem, tādēļ tos bieži izmanto. Pastāv tendence, kad pilnībā veseli cilvēki tos izmanto kā „garastāvokļa uzlabotājus”, lai justos "labāk nekā labi".

Depresija var parādīties un pāriet un starp tās uzliesmojumiem var paiet gadi. Mūsdienās pacientus bieži ārstē, izmantojot jaunas paaudzes antidepresantus, vairāku gadu garumā, arī tad, ja nav redzami simptomi.

Savā pagājušā gadsimta 30. gados izdotajā grāmatā „Brīnišķīgā jaunā pasaule” Oldess Hakslijs aprakstīja zāles ar nosaukumu „soma”, kas iznīcināja visas sāpes. Mūsdienās var iegādāties daudzas recepšu un bez recepšu zāles smadzenēm.

Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi depresiju par galveno veselības risku gadsimtā. Garīgi traucējumi ir viens no galvenajiem slimību un darbnespējas iemesliem Eiropā un citās valstīs.

Daudzas smadzeņu zāles izmanto ne tikai slimību ārstēšanai. Daži cilvēki, kas lieto zāles pret nemieru, nemaz necieš no pārmērīga nemiera.

Ir pierādīts, ka ritalīns un līdzīgas psihes stimulanti uzlabo modrību, reakciju, problēmu risināšanas un plānošanas spējas. Tiek uzskatīts, ka šīs zāles visbiežāk izmanto Amerikas studenti, lai relaksētos.

Daudzi zāļu uzņēmumi šobrīd atvēl ievērojamus līdzekļus, lai izstrādātu atmiņu uzlabojošas zāles. Atmiņu uzlabojoši uztura bagātinātāji jau šobrīd ienes to ražotājiem vienu miljardu dolāru gadā, lai gan nav pierādīts, ka tie iedarbojas.

Zāles pret miega traucējumiem, var paildzināt dienas nomoda ilgumu. Militārā nozare ir veikusi pētījumus, kā tas ietekmē veselus cilvēkus.

Militārā nozare tērē 20 miljonus dolāru, lai izpētītu jaunu veidus, kā novērst nogurumu un ļaut kareivjiem palikt nomodā, modriem un rīcībspējīgiem septiņas dienas, neciešot no blakusparādībām.

ASV karaspēks uzskata, ka cilvēku nepieciešams uzlabot. Tas pēta veidus, kā padarīt kareivjus gudrākus, izturīgākus, ātrākus un stiprākus, īsumā, par supercilvēkiem.

„Varbūt nav nemaz tik prātīgi hroniski uzlabot atmiņu katru atlikušās dzīves dienu. Iespējams, ka tas radīs psiholoģiskus blakusefektus, piemēram, piebāzīs galvu ar daudzām lietām, kuras neizdosies aizmirst."

Daudzas smadzeņu darbību uzlabojošās zāles sākotnēji tikai izveidotas slimību ārstēšanai, bet vēlāk atzītas par gana drošām arī citiem mērķiem.

Nav zināms, kā informācijas pārbagātība plašsaziņas līdzekļos ietekmē nenobriedušas smadzenes. Ir izteikti minējumi, ka plašsaziņas līdzekļu ietekme uz smadzenēm ir bīstamāka par zāļu ietekmi.