Ksenotransplantācija

Es strādāju dzīvniekiem. Pārsteidzoši, cik ļoti var pieķerties cūkām, kuras mēs audzējam. Ir žēl, kad viņas aizved, bet tas ir jādara. Nepareizi būtu slikti izturēties pret šiem dzīvniekiem tikai tāpēc, ka ir zināms, ka galu galā viņus izmantos kādā eksperimentā. Mūsu pienākums ir labi pret viņiem izturēties. Es saprotu, ka dzīve iekštelpās un, bieži vien, izolācijā nav dabīga, bet es tik un tā uzskatu, ka viņām ir laba dzīve.

Es esmu pavadījusi desmit gadus, pētot, kā veiksmīgi pārstādīt cūkas sirdis cilvēkos. Esmu tieši saskārusies ar ciešanām, kuras pārcieš cilvēki, kuriem ir iedzimtas sirds slimības. Mans dēls Tobija piedzima ar vāju sirdi. Viņš knapi varēja paiet un nedrīkstēja spēlēties ar citiem bērniem. Mēs gaidījām, kad tiksim pie donora sirds, bet viņš nomira to nesagaidījis. Es nevēlos, lai citas ģimenes un bērni ciestu tā kā Tobijs. Tāpēc es uzskatu, ka ksenotransplantācija ir svarīga.

Es gaidu sirds transplantu. Mana sirds ir bijusi špāsīga jau gadiem, bet autoavārijā pagājušajā vasarā bija tāds šoks, ka kopš tā laika sirds darbojas vēl neuzticamāk. Ārsti saka, ka iespēja atrast donora sirdi ir samērā maza. Es esmu dzirdējis par ksenotransplatāciju – cūkas sirds pārstādīšanu cilvēkos. Es esmu veģitārietis, tādēļ nevēlos to darīt, bet jo ilgāk ir jāgaida, jo pievilcīgāka šķiet šī doma. Es tikai vēlos redzēt, kā izaug mana meita un atkal būt vesels.

Es strādāju par sirds ķirurgu. Mana specialitāte ir sirds pārstādīšana. Uz donoru orgāniem ir izveidojusies gara rinda, un daudzi cilvēki, kas tajā gaida, nevar dzīvot pilnasinīgu dzīvi. Mani interesē iespēja izmantot cūku sirdis kā alternatīvu cilvēku sirdīm. Daži pacienti tam uzreiz piekristu, ja vien varētu. Mani uztrauc tikai iespējamā vīrusu pārnese. Pēc izbīļa, ko izraisīja HIV un Kreicfelda Jakoba slimība, par to ir jāpiedomā. Mēs nevēlamies izlaist vēl vairāk slimību šai pasaulē.

Man ir 18 gadi. Pirms iestāšanās koledžā es trīs mēnešus ceļoju pa Dienvidāfriku. Tas mani ļoti apbēdināja, jo ļoti daudzi cilvēki mirst no AIDS saistītām slimībām. Rietumos ir pieejamas zāles, kas var palīdzēt, bet tās šeit nav pieejamas. Prezervatīvi var novērst HIV izplatību, bet arī tie šeit nav pieejami! Kādēļ cilvēki rietumu pasaulē nerīkojas, lai palīdzētu? Kādēļ zinātnieki joprojām tērē lielas naudas summas dažādiem pētījumiem, piemēram, ģenētiski modificētu cūku radīšanai, lai iegūtu orgānu donorus? Ir citi veidi kā atvieglot cilvēku ciešanas, un labāki veidi kā izmantot naudu.

Es dzīvoju Ņūdeli kopā ar savu ģimeni un sievu Radu, kas strādā par ārstu. Es uzskatu, ka iedzimtas slimības, piemēram, sirdskaites, izraisa karma – sekas rīcībai, kas veiktas šajā vai iepriekšējā dzīvē. Rada man stāsta, ka rietumnieki vēlas ievietot cilvēkos cūku sirdis! Rietumos zinātnieki izmēģina dažādas lietas, lai kaut ko atklātu un kļūtu slaveni. Tajā pašā laikā, es ikdienā redzu cilvēkus, kuri mirst no bada vai cieš no slimībām, kuras var ārstēt. Kāpēc turpinās šāda netaisnība?

Mans dēls, kuram tagad ir 35 gadi, cieš no sirds slimības un dzemdībās gandrīz aizgāja bojā. Viņš pārvietojas ļoti lēnām ar spieķa palīdzību un viņam pastāvīgi nepieciešama palīdzība. Lai gan mēs esam gana pārtikuši, lai izmēģinātu dažādas zāles, līdz šim nekas nav līdzējis. Mans dēls jau dažus gadus gaida rindā uz sirds transplantu. Es darītu visu, lai redzētu, ka viņš ir laimīgs un pie labas veselības. Es esmu dzirdējusi par varbūtību pārstādīt cilvēkos cūku sirdis. Es ceru, ka zinātniekiem tas izdosies. Bet vai tas notiks gana ātri, lai glābtu manu dēlu?

Man izmisīgi vajadzēja jaunu sirdi un, kad man piedāvāja cūkas sirdi, es nekavējoties piekritu. Protams, es priecājos, ka jūtos labāk un varu vairāk padarīt. Bet laikam ejot es jūtos arvien sliktāk par to, ka manī ir daļa no cūkas. Ja tas būtu, piemēram, no cūkas kaula veidots iegurņa aizstājējs, es neko neteiktu, bet sirds ir kaut kas pavisam cits. Lai gan mans ķermenis nav fiziski atgrūdis sirdi, es jūtu, ka esmu to atgrūdusi emocionāli.