HIV/AIDS un juridiskā atbildība

Ričards Šmits strādā par ārstu Luiziānas pavalstī ASV un pret viņu izvirzīja apsūdzību par savas draudzenes Dženisas inficēšanu, injicējot viņai HIV+ asinis, kuras viņš ieguva no viena no saviem pacientiem. Dženisa uzskatīja, ka Šmits tādējādi mēģināja viņai atriebties, jo viņa vēlējās pārtraukt attiecības. Zinātniekiem izdevās noteikt, ka Dženisas asinīs atrastais vīrus visticamāk nāca no attiecīgā Šmita pacienta. Šmitu atzina par vainīgu un viņam piesprieda 50 gadus ilgu ieslodzījumu.

2004. gada jūnijā Morā atzina par vainīgu saindēšanā (Francijā nav īpaša likuma par HIV), jo viņš nebija pateicis divām sievietēm, ka ir HIV pozitīvs, un abas vēlāk saslima ar HIV. Viņam piesprieda 6 gadus cietumā.
„Femmes Positives” ir sieviešu apvienība Francijā, kura aicina ieviest īpašu likumu par inficēšanu ar HIV, kas ļautu apvienības sievietēm apsūdzēt savus agrākos mīļākos.
Šie divi faktori ir izraisījuši nopietnas diskusijas Francijā par to, vai HIV+ cilvēkus likuma priekšā būtu jāiedala „upuros” un „noziedzniekos”, vai arī jāatstāj spēkā tradicionālā doktrīna par „dalīto atbildību”.

2005. gada martā Apvienotajā Karalistē Dika tika atzīts par vainīgu smagas miesas bojājumu nodarīšanu divām sievietēm, kas radušies nevērības (nevis apzinātas rīcības) rezultātā. Viņš apgalvoja, ka sievietes apzinājās risku, stājoties neaizsargātos dzimumsakaros ar viņu. Bet apsūdzības puse norādīja, ka viņš pārliecināja vienu no sievietēm neizmantot prezervatīvu, lai gan zināja, ka ir HIV pozitīvs. Otrai sievietei viņš sameloja, ka ir HIV negatīvs un bagāts, neprecēts jurists, lai gan patiesībā bija HIV pozitīvs, bezdarbnieks, precējies un ar bērniem. Viņu notiesāja uz 4,5 gadiem cietumā.

2005. gada maijs: Kāda sieviete no Hamiltonas Kanādā tika apsūdzēta par noziedzīgu nolaidību, kuras rezultātā radušies miesas bojājumi, kad viņa atteicās no pirms un pēc dzemdību aprūpes un neievēroja ieteikumus, kas novērstu viņas bērniņa saslimšanu ar HIV. Pēc tam, kad viņai piedzima vesels bērniņš 2003. gadā, viņa atkal palika stāvoklī 2004. gadā un nomainīja veselības aprūpes sniedzēju. Viņa nepateica jaunajiem ārstiem, ka ir HIV pozitīva, līdz ar to bērniņš nesaņēma svarīgas zāles. Lai gan viņa nebija barojusi pirmo bērniņu ar krūti, jo tā ieteica ārsts, otro viņu baroja ar krūti, kā rezultātā viņam atklāja HIV.

2005. gada jūnijā Delijs no Jaunzēlandes tika notiesāts par kriminālu uzvedību, jo bija pārgulējis ar savu draudzeni, neizsargājoties un neinformējot, ka ir HIV pozitīvs. Viņa neinficējas ar HIV, bet sākumā pateica Delija ģimenei, ka ir inficējusies. Vēlāk viņa atzinās, ka ir melojusi, bet apsūdzību tomēr izvirzīja, jo tika uzskatīts, ka, uzzinot par drauga HIV infekciju, viņa ir pārdzīvojusi garīgu stresu un traumu. Delijam piesprieda 300 stundas sabiedrisko darbu, sešu mēnešu uzraudzību un 1000$ sodu, lai segtu draudzenes psihologa un citas izmaksas.

2005. gada jūnijā Kanādas Sarkano Krustu iesūdzēja tiesā, jo vairāk kā 1000 kanādiešu bija saslimuši ar HIV, izmantojot inficētus asins produktus 80to gadu beigās un 90to gadu sākumā. Sarkanais Krusts nebija pienācīgi izmantojis HIV un hepatīta pārbaudes vairākus gadus pēc tam, kad šo slimību pārbaudes kļuva pieejamas. Apsūdzības tika atsauktas, kad organizācija atzina savu vainu, atvainojās un piekrita izmaksāt cietušajiem kompensācijas. Bez 5000$ soda, viņi atvēlēja 1,5 miljonus dolāru (tie netika ņemti no sabiedriskajiem ziedojumiem), lai piešķirtu stipendijas cietušajiem bērniem un pētītu medicīniskas kļūdas.

Pavlos Georgio, zvejnieks no Kipras, inficēja savu mīļāko no Lielbritānijas Džaneti Pinku atvaļinājuma romāna laikā. Dž. Pinkai izdevās pārliecināt Kipras tiesas izvirzīt apsūdzību 1997. gadā un P. Georgio tika notiesāts uz 15 mēnešiem cietumā. Tajā pašā laikā, Apvienotās Karalistes valdība paziņoja, ka 1861. gadā pieņemtais likums par Pārkāpumiem pret Personu ir jāpārskata un par apzinātu, bet ne par nevērības izraisītu, inficēšanu ar slimību jāparedz sods līdz mūža ieslodzījuma. Tas nav izdarīts, tādēļ pirmā nevērības izraisītas inficēšanas lieta varēja notikt 2003. gadā (sk. „Muhameds Dika”).

2000. gadā Festonam Koncani, kurš bija dzimis Āfrikā, bet meklēja patvērumu Apvienotājā Karalistē, atklāja HIV un ieteica brīdināt par to turpmākās dzimumsakaru partneres. Vēlāk viņam bija dzimumattiecības ar trīs sievietēm, neviena no kurām nezināja, ka viņš ir HIV pozitīvs. Visas saslima ar HIV un iesūdzēja viņu tiesā. Koncani uzstāja, ka sievietes uzņēmās risku saslimt ar seksuāli transmisīvu slimību, piekrītot dzimumattiecībām bez izsargāšanās.
2004. gadā viņam piesprieda 10 gadu ieslodzījumu. Tiesnesis viņam teica, ka šāds sods piemērots, lai atturētu citus HIV pozitīvus cilvēkus no līdzīgas rīcības.