Discover PlayDecide. Download games, prepare, play. GET STARTED

Pirmsimplantācijas ģenētiskā diagnoze (PĢD)

Choose your language

PlayDecide games may be available in multiple languages

Play the game

Download, prepare, discuss & collect results.

SIGN INRegister

Kas ir PĢD?

Author / translator

Kas ir PĢD?

Izmantojot šo tehnoloģiju, vecāki var izvēlēties sava vēl nedzimušā bērna īpašības. Šādi viņiem tiek dota iespēja novērst ģenētiskas saslimšanas vai invaliditātes iedzimšanu bērnam, un nav jārisina dilemma, vai pārtraukt grūtniecību vai ne. Kad embrijs ir sasniedzis astoņu šūnu lielumu, no tā tiek izņemta viena šūna, kuras DNS var pārbaudīt, lai uzzinātu embrija īpašības. Embrija attīstības stadijā, kurā tā lielums ir aptuveni astoņas šūnas, no tā tiek paņemtas viena vai divas šūnas, lai veiktu DNS analīzi un noteiktu embrija specifiskās iezīmes. Ja nekādi specifiski ģenētiskie traucējumi netiek konstatēti, embriju var pārnest uz dzemdi, un grūtniecība var turpināties.

Ir nepieciešams diskutēt par PĢD, jo tad tiek apskatīti šādi svarīgi jautājumi:
• Cik lielai nozīmei šajā medicīnas jomā jābūt morālei, izvēles iespējām un maksātspējai?
• Vai sabiedrības pienākums ir izsvērt sociālās un ētiskās problēmas un ierobežot klīnisko praksi vai indivīda izvēli?
• Vai ir iespējas precīzi nošķirt, kas ir ģenētiska slimība un traucējums, un kas - nekaitīga mutācija?

Created 7 September 2010
Last edited 28 June 2018
Topics Health, Science
Original English

Policy positions

Policy position 1

Tirgus netiek regulēts. Ja pāri to vēlas, viņi drīkst pārbaudīt embrija dzimumu un rakstura iezīmes.

Policy position 2

Tiek noteikts, kurš drīkst veikt ģenētisko saslimšanu pārbaudi, iesaistot noteiktas profesionālas organizācijas, un tiek ievērots brīvprātīgas prakses kodekss. To pārvalda neatkarīga iestāde. Licences nav nepieciešamas.

Policy position 3

Tiek noteiktas tikai ģenētiskās saslimšanas ar nopietnām medicīniskām sekām, nevis dzimums vai rakstura iezīmes. Konkrētiem testiem un konkrētos gadījumos tiek izsniegtas licences. Neatkarīga uzraudzība un izvērtēšana.

Policy position 4

Licencēšana, kā arī stingra uzraudzība un izvērtēšana. Katrā valstī visas veiktās pārbaudes tiek reģistrētas neatkarīgā iestādē (Lielbritānijā — Cilvēku apaugļošanas un embrioloģijas pārvalde (Human Fertilization and Embryology Authority)).

Story cards

Thumbnail

Ādams Nešs piedzima 2000. gadā ASV. Tā bija pirmā reize, kad PĢD izmantoja gan lai pārbaudītu vai nav slimību, gan lai nodrošinātu audu atbilstību otrajā bērnā. PĢD tika veikta, lai Ādams nesaslimtu ar Fankoni anēmiju - ģenētisku slimību ar kuru cīnās viņa sešus gadus vecā māsa Molija. No Ādama nabassaites iegūtās šūnas izmantoja, lai veiksmīgi nomainītu viņa māsas cietušās kaulu smadzenes. Ja tas nebūtu izdarīts, viņa nomirtu pāris gadu laikā.

Ādams un Mollija Neši
Thumbnail

Muguras muskuļu atrofija (MMA) ir ģenētiski noteikta, kas nozīmē, ka ar to slimojošie, piemēram, piecgadīgā Keita Sneipsa (Kate Snapes), nekad nevarēs staigāt. Keitas vecāki vēlējās vairāk bērnu, taču, tā kā vienā ceturtdaļā gadījumu pastāv MMA iedzimšanas risks, viņi bija ļoti piesardzīgi lēmuma pieņemšanā, līdz radās iespēja veikt PĢD. Lai veiksmīgi atlasītu pārnešanai paredzētus veselīgus embrijus, šis pāris izmantoja PĢD tehnoloģiju. Dvīnes Izabella un Estere piedzima bez MMA 2001. gada novembrī.

Dvīnes Sneipsas
Thumbnail

2002. gadā Apvienotās Karalistes Apaugļošanas un embrioloģijas pārvalde (HFEA) ļāva Hašmi ģimenei izmanto PĢD, lai radītu 'donora' bērnu viņu 3 gadus vecajam dēlam Zainam, kurš ciešs no retas un bīstamas ģenētiskas asins slimības, ko sauc par talasēmiju. Bija cerība, kas ar PĢD izvēlētā bērna nabassaites šūnas varēs izmantot kā zāles. Doma par ‘donora’ bērnu ir pretrunīga, bet Hašmi kundze iebilst: „Kad Zains pieaugs, viņš sapratīs, ka drīz mirs. Kā viņš jutīsies, ja zinās, ka kaut ko varēja darīt, lai glābtu viņa dzīvību?"

Hašmi ģimene
Thumbnail

Vairākās valstīs vecākiem ir atļaut plānot atvašu dzimumu, izmantojot PĢD. Retu reizi to atļauj arī Apvienotajā Karalistē, piemēram, lai novērstu ģenētisku saslimšanu. Luīze un Alans Mastertoni zaudēju savu 3 gadu veco meitiņu Nikolu traģiskā ugunsgrēkā. Viņi vēlējās izmantot PĢD, lai ieņemtu vēl vienu meitiņu un līdzsvarotu ģimeni, kurā jau ir četri dēli. Bet Cilvēku apaugļošanas un embrioloģijas pārvalde (HFEA) nedeva atļauju. Tās pārstāvis pamatoju šo lēmumu šādi:”Britu sabiedrība vēl nav gatava to pieņemt ... manuprāt, sabiedrība to pieņems, bet ne tagad.”

Mastertonu ģimene
Thumbnail

2002. gadā Reproduktīvās ģenētikas institūts Čikāgā pirmo reizi izmantoja PĢD, lai „izslēgtu” embrijus, kuros bija vēzi izraisoša mutācija. Institūts palīdzēja kādam Ņujorkas pārim radīt pēcnācēju bez Lī-Fromeni sindroma (kas tika pārnēsāts tēva ģimenē) iedzimšanas riska, kurš 80–90% gadījumu izraisa vēža attīstību. Galvenais ārsts paskaidroja, ka lēmums par embriju pārbaudi jāpieņem ārstam un pacientam. “Valsts iestāžu lēmumiem vienmēr ir pretējs efekts,” viņš sacīja.

Lī-Fraumeni sindroms
Thumbnail

Vairākiem Mia (izdomāts vārds) ģimenes locekļiem neparasti agrā vecumā ir izveidojies taisnās zarnas, kuņģa vai dzemdes vēzis. Tāpēc viņai tika piedāvāts veikt pārbaudes, pēc kurām atklājās, ka viņai ir iedzimta ģenētiska mutācija, kas nozīmē, ka par 60–90% pastāv risks, ka viņai dzīves laikā var attīstīties kāda tipa audzējs. Tagad viņai ir regulāri jāiet pie ārsta, lai varētu uztvert pirmās vēža pazīmes.

Mia sacīja, ka pārbaužu rezultāti ir ietekmējuši viņas dzīvi dažādos aspektos. Piemēram: “Ja man būtu bērns, viņam, iespējams, iedzimtu šis [bojātais] gēns.”

Mia
Thumbnail

Izvilkumi no Lea dienasgrāmatas, kur viņa aprakstīja savu PĢD pieredzi Apvienotās Karalistes laikrakstā Guardian 2000. gadā.
„Es pērku bērnu ar MasterCard. PĢD reti kad tiek nodrošināts. Man nāksies šķirties no 2500 mārciņām.”
„Mana draudzene tik ļoti tic sagrozītajiem faktiem (par „dizaineru bērniem”), ka tad, kad es pateicu, ka man būs dvīnīši - puika un meitene - viņa atbildēja: „Āā, tad, lūk, ko tu izvēlējies!”, it kā PĢD būtu kaut kāds lielveikals. Es tikai izvēlējos embrijus, kuri neciestu no briesmīgām slimībām, kas varētu viņus nogalināt.”

Lea Vailda
Thumbnail

Anna ir galvenais personāžs Džodi Pikoltas romānā "Manas māsas sargs". Kad viņa jautā kā rodas bērni, viņas vecāki „paskaidroja, ka izvēlējās tieši manu mazo embrijiņu, jo es varēju glābt savu māsu Keitu. Tas man lika aizdomāties par to, kas būtu noticis, ja Keita būtu pie labas veselības.”

„Keita sirgst ar akūtu promielositisku leikēmiju. Kad Keitai vajag leikocītus vai cilmes šūnas, vai kaulu smadzenes, lai ķermenim šķistu, ka tas ir vesels, tas viss tiek iegūts no manis. Teju katru reizi, kad Keitu ievieto slimnīcā, tur nonāku arī es. Es neesmu slima, bet jūtos it kā būtu.”

Anna Ficdžeralda

INFO CARDSISSUE CARDS

Ķīniešu politika

Patoloģiskas grūtniecības pārtraukšanas Ķīnā ir obligāta. Vai tā ir pazīme skumjākai pasaulei uz kuru mēs virzāmies?

Dizaineru bērni

Vai reglamentējošie vai tehniskie PĢD ierobežojumi nozīmē, ka nav iespējams radīt “konstruētus” bērnus?

PĢD potenciāls nākotnē

Nākotnē droši vien pieaugs to slimību skaits, kuras varēs noteikt, izmantojot PĢD.

Dizaineru sabiedrības

Ar PĢD iespējams palielināt vairošanās ‘kvalitāti’ un tai ir iespējami eigēniski pielietojumi un rezultāti. Eigēnika ir saistīta ar apzinātu cilvēku populācijas ģenētiskā materiāla pielāgošanu.

Kur ir robeža?

Vai, veicot PĢD, var nepārprotami atšķirt, vai tās mērķis ir ģenētisko traucējumu novēršana vai eigēnika? Eigēnika ir saistīta ar apzinātu cilvēku populācijas ģenētiskā materiāla pielāgošanu.

Sabiedrības loma

Vai sabiedrības pienākums ir izsvērt sociālās un ētiskās problēmas un ierobežot klīnisko praksi vai indivīda izvēli?

Bargi viedokļi

„Drīz vien vecākiem pārmetīs, ja viņi ļaus bērnam piedzimt ar ģenētisku slimību." (mākslīgās apaugļošanas celmlauzis Bobs Evards)

Lēmums nepārnest attiecīgo embriju ir līdzvērtīgs lēmumam par zīdaiņa nogalināšanu (Anons)

Tirgošanās ar gēniem

PĢD un pirmsdzemdību diagnoze var radīt situāciju, kad bērnu uztver kā preci.

Izvēlēties slimību?

Vai veselības aprūpes mērķis ir veicināt “atlases invaliditāti”, ja vecāki ar invaliditāti (piemēram, dzirdes trūkumu vai nanismu) vēlas izmantot šo tehnoloģiju, lai radītu bērnu ar tādu pašu invaliditāti?

Vai PĢD atmaksājas?

Iespējams, ka lētāk un iedarbīgāk ir turpināt veikt pirmsdzemdību pārbaudes, nevis ieguldīt līdzekļus pirms implantācijas ģenētiskajā diagnozē.

PĢD – pieejamība

Mākslīgās apaugļošanas un līdz ar to PĢD veiksme ir atkarīga no cilvēka spējas maksāt par individuālu ārstēšanu. Tas ir ārkārtīgi negodīgi.

Labāki bērni?

Bagātajiem jau ir veselīgāki bērni, bet nākotnē viņu atvases varētu būt pārākas arī intelekta un fizisko spēju ziņā.

Priekšrocības iegūšana

Vecāki patērē laiku un naudu, lai iegūtu priekšrocības saviem bērniem. Vai sabiedrībai vajadzētu izšķirt, kuras metodes ir pieņemamas šī mērķa sasniegšanai?

Prioritātes

Prioritāte veikt PĢD jāpiešķir ģimenēm, kuras cieš no kādas ģenētiskas slimības.

Kurš izlemj?

Pacientiem jāspēj patstāvīgi izlemt, vai viņas vēlas veikt PĢD, tieši tāpat, kā tas tiek veikts citos ar reproduktīvo veselību saistītos jautājumos.

Atbalsts

Konsultācijas, informācija un atbalsts jānodrošina visiem. Veselības sistēmai jāatbalsta vecāku izvēle attiecībā uz grūtniecību un slimībām.

Izvairīšanās no slimības

Izvairīšanās no slimu bērnu dzemdēšanas rodas sabiedrības baiļu, nezināšanas un sociālā atbalsta trūkuma dēļ.

Slimības definīcija

Slimības definīciju nosaka sabiedrība. Vēl pavisam nesen homoseksuālismu uzskatīja par psihiatrisku traucējumu.

Vai kurlums ir slimība?

Daudzi cilvēki, kuri ir kurli kopš dzimšanas, uzskata sevi par kultūras un valodniecības minoritāti, nevis par slimniekiem.

Cik nopietni?

Specifiska tāda ģenētiskā stāvokļa nopietnība, kas var izraisīt invaliditāti, ir atkarīga ne tikai no medicīniskā slēdziena, bet arī no to atsevišķo personu un ģimeņu uzskatiem un resursiem, kuriem ir invaliditāte un šāds ģenētiskais stāvoklis.

PĢD – risinājums?

PĢD piedāvā risinājumu (cilvēku ar traucējumiem iznīcināšana) sociālai problēmai (sabiedrības attieksmei pret slimniekiem).

Līdzsvars

Jālīdzsvaro ieguldījumi jaunu ģenētisko pārbaužu formu izstrādē un ieguldījumi konsultāciju, informācijas sniegšanas un medicīniskā personāla apmācības jomās.

Dzīves kvalitāte

Slimību ģenētisks izskaidrojums varētu mazināt uzmanību, kas veltīta ar ģenētiku nesaistītiem veidiem kā uzlabot slimnieku dzīves kvalitāti.

Profesionālas zināšanas

Veselības aprūpes profesionāļu zināšanas par šiem jautājumiem ir dažādas, līdz ar to arī pacienti saņem dažādu informāciju.

PĢD tests 5 dienas pēc apaugļošanas

Tas ir tehniski vieglāk izpildāms un nodrošina iespēju analizēt vairāk šūnu. Tomēr šajā gadījumā pirms embrija pārnešanas uz dzemdi atliek mazāk laika analizēšanai, izskaidrošanai un lēmuma pieņemšanai.

Šūnu paņemšana no embrija

Kad no embrija tiek paņemta šūna, lai veiktu DNS analīzi, embrija lielums ir 6–10 šūnas, un tas ir trīs dienas vecs.

Embrija pārnešana

Ja veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka embrijam nav specifisku ģenētisko traucējumu, tas tiek pārnests uz sievietes dzemdi.

Kas ir PĢD?

Izmantojot PĢD (pirmsimplantācijas ģenētisko diagnostiku), tiek veiktas no mākslīgā apaugļošanā radīta embrija paņemtas vienas vai vairāku šūnu ģenētiskās pārbaudes.

PĢD tehniskās alternatīvas

PĢD galvenā alternatīva ir pirmsdzemdību diagnoze un selektīvs aborts. Izmantojot pirmsdzemdību diagnostiku, tiek veiktas to sieviešu pārbaudes, kurām iestājusies grūtniecība.

PĢD bērni

Pateicoties PĢD testiem, kopš 1990. gada ir piedzimuši tūkstošiem veselīgu bērnu.

Dzimums un slimība

Izmantojot PĢD, var konstatēt daudzus traucējumus, kas skar tikai vīrišķos pēcnācējus. Tādēļ pastāv iespēja atlasīt sievišķos embrijus, pat ja nav precīzi zināms to stāvoklis. Šādos gadījumos, izmantojot PĢD, tiek identificēti un atmesti vīrišķie embriji, kuru attīstību var ietekmēt šie traucējumi.

Bērni donori

Ģimenes, kurās ir slimi bērni, ir izmantojušas PĢD, lai radītu bērnu, kurš var kļūt par nabas saites cilmes šūnu (vai citu audu) donoru savam slimajam brālim vai māsai.

Pašreizējā PĢD lietošana

Pašlaik PĢD izmanto, lai varētu konstatēt tos aizvien pieaugošos ģenētiskos traucējumus, kuri bieži iedzimst un ir medicīniski nopietni.

Atsevišķu ģenētisku traucējumu pārbaude

PĢD galvenokārt izmanto, lai diagnosticētu traucējumus, kurus izraisa viena gēna bojājums, piemēram, cistisko fibrozi un Hantingtona slimību.

Ģimenes vēsture

Ģimenēm, kurās ir kāds iedzimts ģenētisks traucējums, PĢD nodrošina iespēju mēģināt radīt bērnus, kuriem nav šī traucējuma.

Vecāki, kas lieto PĢD

Vecākiem, kuri izmanto PĢD, bieži vien ir bērns ar ģenētisku traucējumu, un viņi vēlas radīt pēcnācēju, kuram nebūtu šāda traucējuma.

Nesēji

Dažos gadījumos PĢD varētu izmantot, lai neradītu bērnus, kas ir traucējuma nesēji, kā arī bērnus, kuriem varētu attīstīties šī traucējuma izraisīta saslimšana.

Daba un audzināšana

Visas uzvedības iezīmes un lielākā daļa fizisko īpašību ir atkarīgas no vairāku gēnu kombinācijas un vides.

Personība

PĢD nevar izmantot, lai noteiktu visas personību veidojošās uzvedības iezīmes.

Dzimuma izvēle

PĢD jau šobrīd lietots ASV, Tuvajos Austrumos un citur, lai izvēlētos dzimumu vairāk sociālu nevis medicīnisku apsvērumu dēļ.

Mākslīgā apaugļošana

Mākslīgā apaugļošana izraisa fizisku, finansiālu un emocionālu slodzi un ir saistīta ar medikamentu lietošanu, kuri var izraisīt blakusparādības.

Neizmantoti embriji

Neizmantotos embrijus var likvidēt, sasaldēt, lai izmantotu vēlāk, ziedot kādam neauglīgam pārim vai izmantot pētījumos.

Mākslīgās apaugļošanas izmaksas un rezultativitātes rādītāji

Katrs mākslīgās apaugļošanas cikls izmaksā no 3 līdz 4000 eiro, un katrā ciklā vidēji 30% gadījumu (atkarībā no sievietes vecuma) piedzimst dzīvs bērns.

Embrija pārnešana

Kad embriji mēģenes kultūrā ir paaugušies 3–5 dienas (par vienu piektdaļu milimetra), viens vai divi no tiem tiek pārnesti uz dzemdi, kur tie var tikt implantēti pēc vairākām dienām.

Pārbaudes grūtniecības laikā

Sievietēm stāvoklī, kurām ir paaugstināts embrija anomāliju risks, tagad bieži piedāvā veikt pārbaudes, piemēram, aminocentēzi (tās laikā ar adatu tiek noņemts ap bērniņu esošā šķidruma paraugs).

Aborti

2004. gadā Anglijā un Velsā tika veikti 1900 aborti, jo pastāvēja risks, ka bērns piedzims ar traucējumiem. Kopējais abortu skaits bija 185 400.

Abortu likumi

Pēdējais brīdis, kad atļauts veikt abortu ES valstīs, ir 24. grūtniecības nedēļa. Ierobežojums neattiecas uz embrijiem, kuriem ir redzami nopietni traucējumi.

Pārbaudes risks

Dažās pirmsdzemdību pārbaudēs pastāv neliels (aptuveni 1% vai mazāk) spontānā aborta vai augļa traumēšanas risks.

Dzimuma izvēle

2003. gadā Apvienotās Karalistes Apaugļošanas un embrioloģija pārvalde ierosināja valdībai aizliegt pārbaudes, kuras veic, lai izvēlētos dzimumu ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ.

Hromosomu translokāciju nesēji

Ja kādam no partneriem ir līdzsvarota hromosomu translokācija, tas ir normāli līdz brīdim, kad viņš vai viņa mēģina radīt pēcnācēju. Kad hromosomas savienojas ar partnera hromosomām, radītajam embrijam var būt liels spontānā aborta vai dzemdību patoloģijas risks. To var konstatēt, izmantojot PĢD.

Vecuma faktori

Hromosomu patoloģijas olšūnās ir sastopamas bieži — to risks palielinās līdz ar sievietes vecumu. Aptuveni 25–40% cilvēka embriju piemīt kāda tipa hromosomu patoloģijas. Sievietēm, kuras sasniegušas vismaz 40 gadu vecumu, šis procentuālais daudzums pieaug vismaz līdz aptuveni 50%.

Blastocistas stadijā veikta PĢD

Šūnas no embrija var paņemt blastocistas stadijā (kad embrijs 5–6 dienas pēc apaugļošanas ir kļuvis vismaz 100 šūnas liels).

Register to download vote results of this PlayDecide game.Register