Nanotehnoloģija

Es esmu transhumānists. Manuprāt, klonēšanas, ģenētikas, cilmes šūnu, kibernētikas un nanotehnoloģiju pētījumi nodrošinās pastāvīgas ģenētiskas izmaiņas un vēl daudz ko citu. Tādējādi varētu ne tikai iznīcināt ģenētiskas slimības, bet arī uzlabot sevi. Mēs varētu paplašināt savu intelektu, pastiprināt savas izjūtas, veicināt izturību un cīnīties ar novecošanu. Es nicinu reliģisko un ētisko tuvredzību. Mums pašiem būtu jākontrolē savs liktenis. Ētiski noteikumi nedrīkst mums traucēt kontrolēt savu likteni.

Es esmu anglikāņu priesteris. Es ticu, ka cilvēka dzīvība ir svēta. Es priecājos, ka nanotehnoloģijai piemīt medicīnisks potenciāls, bet mani uztrauc ziņas, ka to varētu izmantot, lai uzlabotu cilvēku spējas vai ievietot datoru mikroshēmas smadzenēs. Man šķiet, ka zinātnieki spēlējas ar cilvēci vai izpatīk bagāto ilūzijām. Patiesās cilvēku problēmas ir mūsu morālās un garīgās kļūdas, kuras izlabot nav pa spēkam nekādai tehnoloģijai.

Man paveicās dabūt darbu jaunajā Kareivju nanotehnoloģiju institūtā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā ASV. Mēs mēģinām izstrādāt kaujas uniformu ar iebūvētu spēku, kas palīdzētu kareivjiem pacelt smagus priekšmetus vai savilktos ap asiņojošu ievainojumu. Es zinu, ka dažus cilvēkus satrauc mūsu darbs, piemēram, nanosensoru izmantošana, lai uzlabotu novērošanu. Bet mums tas jādara valsts drošības labad un ja mēs nerīkosimies gana ātri, tad mūs apsteigs kāds cits.

Es saņēmu doktora grādu inženierzinātnēs Hārvardā un esmu atgriezies Hiderabadā, Indijā, lai izveidotu pats savu nanotehnoloģiju uzņēmumu. Es vēlos būt jaunās industriālās revolūcijas priekšgalā un nodrošināt, ka tā notiek ne tika ASV un Japānā, bet arī Indijā un Ķīnā. Interesi ir izrādījuši daudzi cilvēki ar riska kapitālu, jo viņi saprot, ka mums ir daudz gudru cilvēku, kuriem maksā daudz zemākas algas nekā ASV. Palīdz arī tas, ka šeit ir attīstīta rūpniecība, līdz ar to īstenot mūsu pētījumus būs viegli.

Es esmu fiziķe. Es strādāju nanotehnoloģiju pētniecības institūtā, kas pēta sīku nano daļiņu potenciālu attīrīt vides piesārņojumu, neitralizējot kaitīgas vielas. Mani piesaistīja šīs darbs, jo es ļoti rūpējos par vidi. Bet, spriežot pēc agrīnajiem rezultātiem, šīs daļiņas reizēm var kaitēt citām sugām, iespējams, arī cilvēkiem. Risks ir ļoti mazs, bet neviens skaidri nezina cik mazs. Vai neapšaubāmais ieguvums atsver risku? Vai man palikt vai aiziet?

Es esmu medicīnas doktors. Reiz pie manis atnāca pacients ar klepu. Es palūdzu viņam asins paraugu, lai veiktu ģenētisku pārbaudi un noteiktu, kuras antibiotikas būtu vislabāk piemērotas viņa ģenētiskajam profilam. Es paskaidroju, ka, izmantojot nanotehnoloģiju, es varētu saņemt rezultātus par gēnu profilu pāris minūšu laikā. Izdruka parāda labākās zāles, kuras izrakstīt pret klepu. Bet viņa ģenētiskajā profilā bija redzams, ka pastāv liela iespēja, ka viņam radīsies traucējumi. Viņš bija atnācis tikai klepus dēļ, bet vai man vajadzēja viņam pateikt par atklāto? Vai viņš to vēlētos zināt?

Es strādāju par rīkotājdirektori uzņēmumā „InsulinNano Plc.”, kas izgatavo sīkas adatas, kuras implantē ādā, lai automātiski ievadītu insulīnu diabēta slimniekiem. Uzņēmums tika izveidots ar valdības riska kapitālu, lai palīdzētu nano-medicīnas uzņēmējiem piedāvāt savas preces tirgū. Ja tās pierāda savu vērtību, pieprasījums ir milzīgs. Bet klīniskās drošības pārbaudes kavējas un līdzekļi sāk aptrūkties. Armija ir ieinteresēta mūsu adatu izstrādē, lai kaujas laikā injicētu karavīriem pretindes pret bioloģiskajiem ieročiem. Vai man izmantoto šo piedāvājumu, lai iegūtu naudu? Vai tas nomelnos mana uzņēmuma medicīniskos mērķus?

Es esmu izstrādājis metodi, ar kuru var pievienot zāles nano izmēra zelta daļiņām, kas varētu pārvietoties asinīs, atrast un iznīcināt slimas šūnas, neskarot veselās šūnas. Grupa aktīvistu pārtrauca manu lekciju, kliedzot: „Kā jūs varat zināt, ka netraumēsiet neīstās šūnas? Tas zelta daļiņas vai izraisīt arī vēzi.” „Muļķības!” es atbildēju. „Mēs esam veikuši detalizētas dzīvnieku pārbaudes un nekonstatējām nekādus sliktus rezultātus.” „Bet jūs nezināt par cilvēkiem,” viņi iebilda. „Nē,” es atbildēju, „bet nav progresa bez riska.”