Cilmes šūnas

Zinātniece Anna Ficdžeralda strādā ar inducētajām pluripotentajām cilmes šūnām. Viņa šūnu pārprogrammēšanas potenciālās iespējas vērtē optimistiski un uzskata, ka cilmes šūnu terapija būs ārkārtīgi svarīga daudzu smagu slimību pamatcēloņu ārstēšanā. Tomēr viņa apzinās, ka līdz šādas terapijas ieviešanai vēl ejams tāls ceļš, un uzskata, ka nevajadzētu pārāk steigties ar klīniskiem izmēģinājumiem. Viņa ir noraizējusies arī par to, cik lieli resursi jāiegulda, lai terapija būtu gan pieejama daudziem, gan izmaksu ziņā efektīva. Zinātniece vēlas, lai viņas veiktais pētījums nodrošinātu labumu ikvienam, ne tikai nelielai grupiņai bagātnieku, kas var atļauties īpašu terapiju.

Liza Houpfula ir precējusies jau 5 gadus. Viņa ļoti vēlas bērniņu, bet līdz šim tas nav izdevies. Tādēļ viņa un viņas vīrs uzsāka mākslīgās apaugļošanas procesu. Pirmais procesa cikls bija neveiksmīgs, bet viņiem vēl ir 6 embriji, kurus uzglabā sasaldētus. Tiem visiem ir doti vārdi. Vienā no veidlapām tika jautāts vai viņi būtu ar mieru ziedot dažus no mākslīgās apaugļošanas embrijiem cilmes šūnu izpētei. Doma, ka ar embrijiem veiks eksperimentus, Lizai šķiet drausmīga.

Tēvs O’Reilijs ir katoļu priesteris. Visā pasaule un arī savā valstī viņš redz daudz ciešanu un izjūt dziļu līdzjūtību pret to skartajiem. Taču saskaņā ar savas baznīcas mācību viņš tic, ka cilvēka embrija dzīvība ir svēta kopš ieņemšanas brīža. Tas nozīme, ka nekādi pētījumi ar embrijiem nav pieņemami. Eksperimentus var veikt tikai ar cilmes šūnām, kas iegūtas no nabassaites asinīm. Viņaprāt, zinātnieki neuztraucas par garīgajiem likumiem, tādēļ viņus vajadzētu vadīt kādam, kurš tos ievēro.

Mani sauc Ārons Siralaija. Esmu 23 gadus vecs students. Man ir iedzimts primārās imūnsistēmas traucējums, tāpēc visu dzīvi esmu slimojis ar smagām slimībām. Dažu pēdējo gadu laikā mans veselības stāvoklis arvien ir pasliktinājies, un tagad tas jau ir nopietni. Man palīdzēja vienīgi cilmes šūnu terapija. Cilmes šūnas es saņēmu no pilngadīga ārzemju donora un esmu viņam ļoti pateicīgs. Process mums abiem bija nesāpīgs. Pārstādītās cilmes šūnas liek manai imūnsistēmai darboties tāpat kā donora imūnsistēmai. Man tika dota iespēja kļūt veselam. Es atbalstu cilmes šūnu terapiju, jo tā var izārstēt daudzas slimības, bet tikai ar brīvprātīgu, pilngadīgu donoru piedalīšanos. Aicinu ikvienu būt piesardzīgam, jo šis nav brīnumlīdzeklis. Tomēr, izmantošanā ievērojot pietiekamu piesardzību, tas var palīdzēt daudziem.

Sers Grants Kamerons vada vienu no vadošajām embriju cilmes šūnu izpētes grupām. Viņam traucē tas, ko viņš uzskata par embriju izpētes pretinieku trokšņainu, emocionālu aicinājumu. Piedēvēt cilvēka morālo stāvokli nelielai šūnu bumbiņai, kāds būtībā ir embrijs tik agrīnā attīstības posmā, ir neloģiski. Viņš aicina sabiedrību uz saprātīgu un racionālu diskusiju. Kā gan daži var liegt zāles tik daudziem? Viņaprāt, stāties ceļā pētījumiem, kas varētu rast pretlīdzekli šīm novājinošajām slimībām, ir amorāli.

Dženisa Fortūna nodarbojas ar uzņēmējdarbību visu mūžu. Viņa veido uzņēmumu, kas radīs cilvēku šūnas pētījumiem un, ar laiku, ārstniecībai. Viņai rūp slimi cilvēki un viņa apzinās ētiskās problēmas, bet lielāko uzmanību viņa pievērš tam, kā nodrošināt uzņēmuma darbību, jo cilmes šūnu uzplaukums varētu pienākt tikai pēc 10 gadiem. Ja izmantojot embrijus, rezultātus varēs sasniegt ātrāk, viņa tos izmantos; ja šādu cerību dos pieaugušo šūnas, viņa izvēlēsies tās.

Tedam Mērdokam ir 50 gadi un labs darbs. Viņš mīl savu ģimeni un ar nepacietību gaida pensiju. Bet viņam ir atklāta Parkinsona slimība un jau tagad viņš zaudējis dažas funkcijas. Šī slimība viņu biedē. Viņš mirs lēnām un tajā laikā droši vien ļoti sāpinās savu ģimeni. Viņš nevēlas būt par apgrūtinājumu. Viņš ir dzirdējis, ka no cilmes šūnām varētu iegūt zāles un palīdzēt tādiem cilvēkiem kā viņš. Viņš pilnībā atbalsta embriju cilmes šūnu pētījumus. Kopā viņiem noteikti izdosies pievarēt šo slimību.

Amanda ir jauna šūnu bioloģe vadošā cilmes šūnu pētījumu institūtā. Nesen valdības regulatori atļāva viņas priekšniekam izmantot klonētus embrijus, kas iegūti, izmantojot ar kustību neironu slimību sirgstoša pacienta asinis. No tiem iegūtu cilmes šūnas, lai izveidotu šūnas, ar kuru palīdzību uzrādītu šo slimību. Amanda nav droša, ka ir pareizi radīt embrijus tikai pētījumiem. Viņa raizējas, ka neatkarīgi zinātnieki varētu izmantot rezultātus, lai klonētu bērnus. Projekts ir spekulatīvs, bet varētu sniegt svarīgu informāciju, lai izprastu briesmīgu slimību. Viņa cenšas saprast, kāda ir viņas nostāja.

Zens ir transhumānists. Viņam reģeneratīvā medicīna, izmantojot cilmes šūnas, ir tikai īstermiņa mērķis. Viņš domā, ka klonēšanas, ģenētikas, cilmes šūnu, kibernētikas un nanotehnoloģiju pētījumi nodrošinās pastāvīgas ģenētiskas izmaiņas un vēl daudz ko citu. Tādējādi varētu ne tikai iznīcināt ģenētiskas slimības, bet arī uzlabot sevi. Mēs varētu paplašināt savu intelektu, pastiprināt savas izjūtas, veicināt izturību un cīnīties ar novecošanu. Viņš nicina reliģisko un ētisko tuvredzību. Mums pašiem būtu jākontrolē savs liktenis. Visi noteikumi traucē mums sasniegt šo likteni.

Šarona Teilore ir neiroķirurģe un bieži tiekas ar pacientiem, kas nopietna mugurkaula ievainojuma dēļ ir paralizēti. Viņa seko līdz jaunākajiem sasniegumiem un vēlas tos izmēģināt, tomēr raizējas par to, ka bieži vien cilmes šūnas tiek uztvertas kā brīnumlīdzeklis. Viņa ir novērojusi, ka pacienti un viņu ģimenes vēlas veikt cilmes šūnu pārstādīšanu, lai arī kāds būtu risks. Tomēr ārste apzinās, ka šāda terapija vēl nav pietiekami pārbaudīta un klīniskie izmēģinājumi ir sākti pavisam nesen. Viņa nejūtas gatava izmantot cilmes šūnas, kamēr vēl nav pieejama droša un efektīva terapija, tomēr raizējas par to, ka izmisušie pacienti lūgs palīdzību negodīgiem ļaudīm, kas varētu izmantot šos cilvēkus naudas pelnīšanas nolūkos, neskatoties uz veselības apdraudējumu.